Aktualitātes:

2015.gada 22.-23.augustā Smaržas burvība piedalījās vērienīgā festivālā HELSUS Rīgā, Lucavsalā

Smaržas burvības receptes


Smaržas burvības stāsti

Smaržas burvības stāsti

 

Šajā sadaļā atradīsiet stāstus par mīlestību un smaržu, par smaržas burvību un ne tikai..... 


,,...Un viss radās no mīlestības un gaismas..."

Visam uz zemes ir smarža. Arī pašai zemei, sniegam, vējam, lietum, ir vasaras smarža un jūras smarža, un arī grāmatu skapis spēj smaržot. Arī mūsu zeme Latvija smaržo kā neviena cita zeme pasaulē, savukārt citām zemēm ir cita -atšķirīga smarža.Caur smaržu spilgtāk atceramies savu bērnību, to, kā smaržo omas bufete (tajā laikā tādas bija), zilie griķīši pavasarī dārzā pie mājas, bumbieri rudenī, matiolas vasaras vakarā, saules sasildītas zemenes omas dārzā, zāle pēc lietus un pats lietus....

Bērnībā katru rītu pa ceļam uz skolu, garām gāju baranku ceptuvei- cik garšīga un silta bija šī smarža- pēc svaigi ceptas maizes un vaniļas. ,,Baranku fabrikas'' smarža!

No vēlākiem skolas gadiem atceros, kā no rīta dodoties uz mācībām, pavasarī smaržo ledus un tikko uzplaukuši narcises ziedi. Patiesībā tas viss kopā veido stāstu. Stāstu par to, kā saule izkausē ledu un, kā šis sasalums aizplūst, mostoties kam jaunam- narcises ziedam, kurš pilns dzīvības spēka tiecas pretim debesīm un ir laimīgs! Smarža spēj stāstīt stāstus. Dzīve bez smaržas nav iedomājama. Smaržas izjūta piešķir dimensiju un dziļumu.Smarža ir mīlestība, tādēļ ar smaržu iespējams radīt.... no jauna. Augu ēteriskās eļļas attēlo visu iespējamo smaržu spektru uz zemes, ar tām iespējams rast no jauna itin visu gan savā iekšējā, gan ārējā pasaulē.


Tauriņš un frandžipani ziedi

Frandžipani koka ziedi smaržoja pēc hiacintēm un narcisēm, un medus. Šajā smaržā gribējās ienirt vēl un vēl, tā atklāja it kā kādu jaunu līdz šim nebijušu ceļu. Tauriņa spārni pamazām atsala no sastinguma, un viņš atguva savu skaisto koši sārto krāsu. Siltumā spārni bija kļuvusi pavisam viegli un kustīgi.

Tauriņam bija gadījies nejauši sajaukt virzienu un aizlaisties uz Ziemas ielu, līdz ceļā viņš sastapa Sniegpārsliņu, kas viņam parādīja ceļu atpakaļ- Vasaras ielas vizienā.

Tagad tauriņš lidoja starp frandžipani koka ziediem, apskurbis no laimes, jo viņa mājas un visa viņa ģimene bija šeit.Viņš juta paļāvību un mieru. Viņš atkal varēja no rītiem sastapties ar visām skaistajām Vasaras ielas puķēm, sildīt savus spārnus saulītē un rotaļāties ar saviem brāļiem un māsām kad vien vēlējās.

Ziemas ielā tas nebūtu iespējams, jo tur valdīja sastingums, bailes un atturība.Tur neziedēja puķes un reti iespīdēja saule. Iela bija bruģēta ar caurspīdīgu ledus kārtu, bet tās malas bija apbērtas ar sniega kupenām.Ikviens, kas nebija Ziemas ielas iemītnieks, tika ieskauts biezā ledus kārtā, zaudēdams kustības spēju.

Tauriņš sajuta dziļu pateicību pret Sniegpārsliņu, kura viņu bija izglābusi, parādot ceļu uz mājām. Un viņš ar saviem koraļļkrāsas spārniem gaisā izlidoja pateicības sveicienu Frandžipani zieda formā.

Sniegpārsliņa lidojot pa Ziemas ielu, pēkšņi sajuta kādu burvīgu smaržu, kas plūda no Vasaras ielas, un arī viņas sirds sajuta paļāvību, lidot bija kļuvis pavisam viegli.

Lidojums vienoja gan Sniegpārsliņu, gan Tauriņu, tā bija abu brīvības izpausme.

Un tā ik rītu Tauriņš veltīja Sniegpārsliņai pateicības lidojumu un tajos brīžos Ziemas ielā bija jūtama Frandžipani smarža.

Smaržas Burvība


 Stārķu stāsts 

Karstajā vasaras dienā, veldzējoties zem pīlādžkoka, augstu debesīs pamanīju lidojam stārķi un tad pēc brīža tam sekoja otrs. Es vēroju putnu lidojumu.Tas bijs viegls un brīvs. Tas bija planējums.Viens no stārķiem izmeta debesīs loku,  it kā uz brīdi apstājamies gaisā un tad nomainot virzienu. Jo īpaši skaidri bija saskatāmas putnu spārnu kuplās divrindu bārkstis.No zemes skatījuma stārķu garie kakli un spārni izskatījas nedaudz neveikli. Bet debesīs tie piešķīra putniem viegluma un pagrieziena spēju.Šķita, ka tie nes vēstījumu...

Stārķis ir sievišķības un mātes enerģijas simbols. Stārķa parādīšanās var nozīmēt piedzimšanu, atdzimšanu – radīšanu, jauna sākumu. Nepieciešamību atjaunot saikni ar pirmatnējo avotu un savas dzimtas saknēm.


Smaržas Burvība

Stāsts par Rozi

Puķu veikalā šī Roze nesmaržoja. Tā bija iespiesta starp citām puķēm veikala plaukta stūrī un arī gaismas nebija pietiekami daudz.

Devos ciemos un vēlējos iegādāt dāvanā skaistu puķi, un izvēlējos tieši šo.

Ceļā paņēmu to rokās un domās sarunājos, piekļāvu to sev cieši klāt, sargājot no vēja un aukstuma.

Sajutu Rozes ziedlapiņu maigo, smalko tīklojumu un apbrīnoju tā rozīgi balto krāsu- mirdzošu un skaistu. Sajutu tās cēlumu un vienlaicīgi trauslumu …

Kad pasniedzu Rozi dāvanā tā bija atguvusi spēju smaržot! Bija noticis brīnums- no tās plūda maiga, dziedinoša mīlestības smarža.

Smaržas Burvība


Varavīksnes stāsts

Kāda maza meitene nolēma doties pastaigā pāri varavīksnes tiltam, kurš pēkšņi bija uzradies rīta dzestrumā. Viņa uzmanīgi spēra solīti ar savām kailajām kājām, ar pirkstagliem viegli pieskardamās varavīksnei, iegrimstot gaismas un krāsu virpulī.

Sajūta bija nedaudz vēsa, bet laimes pilna. Varavīksne nesa un balstīja mazo meiteni. Un ar katru solīti šķita, ka tā nes arvien augstāk un augstāk - tuvāk debesīm- putniem, saulei- arī lietum un vējam. Un apkārt bija bezgalīgs plašums ar neizsakāmu brīvības sajūtu. Kā putnam lidojumā.... kā saulei debesīs. Un meitene sveicināja putnus un sauli un sarunājās ar tiem! Viņa prata putnu un saules valodu un uzzināja par zvaignēm, tālām planētām, un mīlestības zemi aiz mākoņu kalniem.

Smaržas Burvība