Aktualitātes:

2015.gada 22.-23.augustā Smaržas burvība piedalījās vērienīgā festivālā HELSUS Rīgā, Lucavsalā

Smaržas burvības receptes


Smaržas burvības stāsti

  AROMTERAPIJA  pielieto augu šķidrumus, ēteriskās eļļas enerģiju plūsmas līdzsvarošanai cilvēka organismā. Gaistošos, smaržīgos šķidrumus iegūst no augu smaržas hormoniem, kas var atrasties  augu saknēs, koksnē, lapās, ziedlapās, kā arī to sveķos un sēklās, retāk ēteriskās eļļas ieguves procesā izmanto visu augu, piemēram, Melisas gadījumā.

Auga enerģija ēteriskajā eļļā palīdz cilvēkam harmonizēt sevi. Ja kāda auga ēteriskā eļļa Jūs uzrunā īpaši, ieklausieties, tā sniegs Jums norādes par to, kas šobrīd Jums savā dzīvē jālīdzsvaro un, kam jāpievērš uzmanība.

IESKATS VĒSTURĒ

Aromterapija ir vairāk kā 6000 gadu sena. Imhoteps Ēģiptiešu priesteris - ārsts (2655-2600 BC) rekomendēja izmantot smaržīgās eļļas vannām, masāžai, kā arī balzamēšanā. Aromātiskās vielas Senās Ēģiptes priesteri jo īpaši izmantoja reliģiskajās ceremonijās, smaržu izgatavošanā un dziedniecībā, kā arī mumificēšanā. Šo mākslu pielietoja fiziskā, mentālā, emocionālā un garīgā ķermeņa harmonizēšanai, integrējot tajā medicīnu, ķīmiju, reliģiju, farmāciju, kā arī kosmetoloģiju.

Ķīnā aromātisko eļļu izmantošanas sākotne meklējama pielietojumā masāžām, savukārt Grieķijā ārsts Marestheus, kurš iespējams pirmais atklāja aromātisko ziedu nomierinošo vai stimulējošo iedarbību, ieteica rožu un hiacinšu smaržas kā līdzekli, kas palīdz nogurušam prātam, bet lilijas un narcises smaržas kā nomierinošu un miegu veicinošu līdzekli.

Grieķu ārsts Hipokrāts pirms 2500 gadiem zināja, ka aromātiskās vannas ir efektīvas ginekoloģisko slimību ārstēšanā, tāpat viņš rekomendēja masāžu kopā ar smaržīgajām eļļām pielietot veselīgam dzīvesveidam.

Bet Senajā Romā dzīve nebija iedomājama bez aromterapijas. Smaržīgās esences pielietoja, lai smaržinātu ķermeni, matus, pat gultas vietu. Tika pieaicināti talantīgi parfimēri, lai radītu īpašus smaržu maisījumus.

Līdz 10 gadsimtam tika lietoti smaržīgi augu izvilkumi bāzes eļļā, savukārt tikai vēlāk ēterisko eļļu ieguves metodi ar tvaika destilāciju atklāja un izkopa Persiešu ārsts un alķīmiķis Ibn Sina, pazīstams kā Avicenna (980-1037 AD). Stāsta, ka pirmo veiksmīgo ēteriskās eļļas destilāciju viņš veicis ar Simtlapu rozes (Rosa centifolia) ziedlapiņām. Šis atklājums veicināja rožūdens un Arābijas smaržu popularitāti.

Savukārt franču ķīmiķis R. Gatefose (Rene Maurice Gateffosse) (1881-1950) tiek uzskatīts par modernās aromterapijas pamatlicēju. 1920. gadā savā laboratorijā, veicot eksperimentus ar ķīmiskajām vielām un gūstot rokas apdegumu, viņš pavisam nejauši atklāja Lavandas (Lavendula angustifolia) ēteriskās eļļas dziedinošās īpašības, kas atviegloja apdeguma sāpes un palīdzēja sadziedēt brūci. Bet franču ārsts Dž. Valnē (Jean Valnet) (1920 - 1995), veica atklājumus par ēterisko eļļu antibakteriālo, pretsēnīšu, anti vīrusu, kā arī antiseptisko iedarbību uz cilvēka organismu.

ĒTERISKO EĻĻU IEGUVES METODES

Sastopamas dažādas ēterisko eļļu ieguves metodes: destilācija ar ūdens tvaika palīdzību, presēšanas metode, macerācijas vai anflerāžas metode, ekstrakcija ar oglekļa dioksīdu.

PIELIETOJUMS

Aromaterpiju iespējams pielietot masāžām, vannām, kompresēm, inhalācijām, skalošanām, dabīgajā kosmētikā, kā arī telpu aromatizācijai.


Izmantotā literatūra:

Complete Aromatherapy Handbook, Essential Oils for Radiant Health, Susanne Fisher Ritz

The Directory of Essential Oils, Wanda Sellar

,,...Košā puķe tik vilinoši smaržoja, un visi vēlējās tai pajautāt:

,,Kur mīt Tavs noslēpums- Tava smaržas burvība?"

Viņa teica: ,,Mīlestībā un Tavā spējā to sajust."..."


Smaržas Burvība